Jauni laika apstākļu dati, ko sinoptiķi saņēmuši pēdējās dienās, ir pilnībā mainījuši laika prognozi lielākajai daļai reģionu. Zināms, ka arī Sēlijā un Latgalē ir uzsnigušas pirmās ziemas sniega kupenas.
Sākotnēji prognozētais vieglais un mērenais novembra siltums tagad ir pagātne: jauni dati liecina par pēkšņu un ļoti strauju laika apstākļu pasliktināšanos, kas, sākot ar 19. novembri, ietekmēs vairākus reģionus un turpināsies aptuveni pāris dienas. Šīs negaidītās izmaiņas ir piespiedušas meteorologus steidzami pārskatīt savus sākotnējos vērtējumus un brīdināt iedzīvotājus par gaidāmo aukstuma vilni, spēcīgām snigšanām un brāzmainiem vējiem, kas šajā gada laikā ir diezgan neparasti.
Tālajos Austrumos 19. novembra naktī temperatūra sāksies ap mīnus 9 grādiem pēc Celsija, līdz rītam ievērojami pazeminoties līdz mīnus 11 grādiem pēc Celsija. Šajās dienās reģionu skars spēcīga snigšana, ko pavadīs vēja brāzmas līdz 26 metriem sekundē. Sākotnēji tika gaidīts maigs laiks, taču aukstā gaisa iekļūšana no ziemeļiem, ko pastiprināja spēcīgu Atlantijas frontes kustība, izraisīja tik strauju temperatūras pazemināšanos un snigšanu.
Arī ziemeļu apgabalā situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Šajās dienās tika gaidīts mērens siltums, taču jauni dati liecina par pilnīgi pretēju scenāriju. 19. novembra naktī temperatūra pazemināsies līdz mīnus 10 grādiem pēc Celsija, un līdz nākamās nedēļas vidum tā varētu noslīdēt līdz mīnus 18 grādiem pēc Celsija.
Reģionā sāksies spēcīga snigšana, kas turpināsies vairākas dienas. Vēja ātrums sasniegs 22 metrus sekundē, radot spēcīgas putenis sajūtu. Pēkšņo pasliktināšanos izraisa spēcīga atmosfēras fronte, kas virzās cauri reģionam no ziemeļiem, ko pastiprina aukstā gaisa masu iekļūšana.
Tomēr..
Šajā periodā sals nomainīsies ar spēcīgu snigšanu, un sinoptiķi prognozē ilgstošus nokrišņus. Vējš, īpaši kalnainajās un atklātajās reģiona daļās, pastiprināsies līdz 25 metriem sekundē. Tas ir saistīts ar rietumu un ziemeļu frontes pastiprināšanos, kas ir izlauzušās cauri gaisa frontei, nesot aukstumu un sniegu.
Šīs parādības ir saistītas ar spēcīgu auksto fronšu kustību no Arktikas, kas, pēc ekspertu domām, šeit ienāca ļoti ātri un lielā skaitā, radot unikālus, skarbus apstākļus reģionam novembrī. Meteorologu saņemtā jaunā informācija liecina, ka šī īsā, bet ļoti intensīvā laikapstākļu pasliktināšanās fāze kļūs par raksturīgu iezīmi turpmākajās dienās.
Tik straujš aukstuma vilnis, sniegputeņi un vētras vēji liecina par būtiskām atmosfēras situācijas izmaiņām, kas radikāli atšķiras no tipiska novembra.
Ko gaidīt Latvijas robežās
Latvijā iestājies vēsāks laika posms, kurš, pēc sinoptiķu teiktā, var saglabāties ilgāku laiku. Novembra otrajā pusē daudzviet valstī pastāv iespēja izveidoties noturīgai sniega segai. Atsevišķos reģionos, īpaši Alūksnes pusē un Vidzemes augstienē, meteoroloģiskā ziema var iestāties jau 15. novembrī.
Brīvdienās gaiss valstī pārsvarā būs robežās no –5 līdz +5 grādiem. Sestdien laikapstākļi vēl saglabāsies saulaini, jo teritoriju ietekmēs augsta spiediena apgabals, taču nākamajās dienās atmosfēras spiediens sāks pakāpeniski kristies, līdz ar to pieaugs mākoņu daudzums un biežāki gaidāmi nokrišņi. Pastāv iespēja, ka visvairāk lietus un sniega būs tieši valsts svētku dienā – pašreizējās “Global Forecast System” prognozes liecina, ka 18. novembrī lielu valsts daļu varētu klāt 1–10 centimetrus bieza sniega kārta.
Lasi vēl: Laba ziņa: no 2026.gada šajā Latvijas pašvaldībā tiks krietni palielināti pabalsti
Vējš pārsvarā būs vājš līdz mērens un mainīga virziena, tomēr vietām var gaidīt brāzmainas epizodes. Sestdienas rītā piekrastes rajonos iespējamas ziemeļu vēja brāzmas līdz 18 m/s, savukārt svētdien prognozētas dienvidu un dienvidrietumu brāzmas, kas var sasniegt līdz 15 m/s.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, vissiltākais 18. novembris fiksēts 2020. gadā, kad diennakts vidējā temperatūra valstī pacēlās līdz +9 grādiem, bet maksimālā – līdz +12,2 grādiem Bauskā. Savukārt visskarbāko aukstumu šajā datumā piedzīvoja 1998. gadā, kad vidējā temperatūra valstī noslīdēja līdz –10,6 grādiem. Tomēr zemākā minimālā temperatūra 18. novembrī reģistrēta 1965. gadā Mērsragā, kur termometra stabiņš nokritās līdz –18,1 grādam.
